Muiža  1769. gadā pārgājusi Kurzemes hercoga Ernsta Johana īpašumā. Tad sastādīts pirmais zināmais muižas inventāra apraksts. Dzīvojamā māja bijusi no aptēstiem baļķiem un segta ar salmu jumtu. Pa kreisi no plašā priekšnama, kurā vedušas dubultas durvis, atradusies viena lielā istaba ar diviem sānu un diviem gala kambariem. Istabā un vienā no gala kambariem stāvējušas melnas glazēto podiņu krāsnis, pārējās bijušas darinātas no neglazētiem podiņiem. Pa labi bijusi ieeja pretistabā, kurai piekļāvušies divi sānu kambari, tur bijuši tikai vienkāršu podiņu krāsns un maizes krāsns. Starpsienas bijušas apziestas ar mālu un balsinātas, grīdas un griesti - no dēļiem. Ēkai kopā bijuši desmit logi. 

Šis apraksts rāda galēji vienkāršu celtni, kurā grūti iztēloties muižnieku mitekli. Pie tam biežās īpašnieku maiņas un to aristokrātiskie uzvārdi rāda, ka Pamūša tiešām vērtēta kā saimnieciska ferma, kurā neviens no viņiem nedomājis apmesties tur uz dzīvi. Arī pārējās celtnes bijušas darinātas no tēstiem baļķiem - klēts, kvadrātā noslēgtais laidars, kalpu māja, rija un trīs šķūņi.