1800.gada 5. janvārī to pārdevis kolēģiju  asesoram Johanam Frīdriham fon Berneram ( 1757–1824), kas trīs gadus agrāk jau bija iegādājies Staļģenes muižu. Fon Berners savu karjeru sācis kā baņķieris Jelgavā, hercogs Pēteris viņu iecēlis par komercijas padomnieku. 1794.gadā viņš nopircis Sv.Romas impērijas muižniecību un  1797.gadā iekļuvis Kurzemes muižniecības matrikulā. Viņš bijis pazīstams ar savu plašo un viesmīlīgo māju Jelgavā, kā arī ar skaisto gleznu kolekciju. Tomēr fon Bernera izkoptā gaume un lepnais dzīves veids nesniedzās līdz Pamūšai. Tas visspožāk izpaudies Jelgavas namā, jau pakāpi zemāk bijis redzams Staļģenes muižā, ko 1797. gadā viņam sācis celt arhitekts Severīns Jensens, un tikai tad nākusi Pamūša. Tā bijusi gan liela un saimnieciski vērtīga muiža, taču ne izpriecu vieta. 1824. gadā sastādītie visu šo trīs īpašumu inventāriji uzskatāmi rāda daiļo mākslu vietu to iekārtojumā. Jelgavas namā gleznas un gravīras novērtētas par ... , Staļģenes muižā - par 200 rubļiem, bet Pamūšā to vērtība sasniegusi tikai 20 rubļus. Jāpieņem, ka Bernera laikā izmantota tā pati koka māja, kas pastāvējusi 1795. gadā, kad tika sastādīts inventārijs. 1824. gadā ēkā tika uzskaitīti divi skapji, piecas gultas, astoņi galdi, 36 krēsli un divi dīvani. Visai pieticīgie galda piederumi - 22 fajansa šķīvji, 8 vīna glāzes un ducis "parastu glāžu" - liecina, ka greznību mīlošais fon Berners diez vai  kaut vienu nakti būs pavadījis Pamūšā.(Rundāles pils muzejs 2020). Pēc Johana Frīdriha fon Bernera nāves 1824.g. 6.martā izrādījies, ka parādu ir vairāk nekā naudas. Kreditoru prasību apmierināšanai tikusi izveidota kuratoru padome, kas uzņēmusies Staļģenes un Pamūšas muižu apsaimniekošanu, lai pēc tam tās pārdotu tālāk. Pamūšā ilgstoši saimniekojuši kuratori, pie tam kuratoru padomes dokumenti rāda, ka Pamūšas muiža tikusi rūpīgi apsaimniekota un daudz darīts pie ēku uzturēšanas. Laikā starp 1824. un 1825. gada Jāņiem uzcelta jauna putnu kūts, atjaunots spirta brūzis, 1830-1831.g. uzcelta jauna barokļu kūts. 
Pamūšas muiža tomēr palikusi fon Berneru ģimenes rokas. Atraitnei Mariannai fon Bernerai paveicās izglābt daļu savas pūra naudas un 1832. gadā atpirkt muižu. Pēc viņas nāves dēls Johans 1833.g. vienojās ar abām māsām un pārņēma Pamūšu. Viņš mira 1848. gadā, un Pamūšas muiža nonāca viņa divu māsu rokās, kuras dzīvoja Neapolē.  1848.g. 18.decembrī Marianna fon Bernere un Luize Katalano Pamūšu kopā ar Mariannas pusmuižu, Ārci izdalot kā atsevišķu īpašumu, pārdeva mantojamā Ķīlu īpašumā, Rīgas rātskungam Heinriham Karlam Johanam fon Betiheram.