Pamūšas muiža

Pamūšas parkam piešķirts dabas pieminekļa un aizsargājamo dendroloģisko stādījumu statuss.

1848. g. 18. decembrī Pamūšu iegādājās Rīgas rātskungs Heinrihs Karls Johans fon Betihers (Boetticher). Šīs dzimtas laikā tapusi muižas apbūve un lielākā daļa stādījumu.

No visām muižas ēkām sākotnējā izskatā saglabājusies tikai pārvaldnieka māja.

Pirts atradās romantiskā vietā Mūsas krastā, slīpā kraujas malā, kam pateicoties varēja apsēsties uz vienas jumta malas, toties otrajā veidojās paaugsta fasāde.

Apkurināma siltumnīca apgādāja muižas saimi ar svaigiem ziediem un ogām gandrīz visu gadu.

Šķūnis atradies pašā Mūsas upes krastā

Līdz par 20 .gs. beigām dārzā stāvēja 19.gs. otrajā pusē celts paviljons - vienkārša sešstūru būve. Paviljona niecīgie izmēri un necilā apdare gan vairāk liek domāt, ka tas kalpojis kā dārza sarga namiņš  augļu ražas laikā.

Līdz pat 1980. gada ugunsgrēkam Mūsas krastā stāvēja lapene, divstāvu dolomīta un ķieģeļu būve, kuras otrajā stāvā četri stūra stabi balstīja četrslīpju jumtu un tās verandu ietvēra balti krāsotas margas.

Ļoti vienkārša būve ar pildrežģa jumtgalēm bija arī klēts-magazīna, iebraucamās alejas vidū.